Первый полет такого аппарата без человека — воздушного шара, наполненного горячим дымом — состоялся 5 июня 1783 года. Построенный ими новый шар был крупнее: высота 22,7 метра, диаметр 15 метров. В нижней его части крепилась кольцевая галерея, рассчитанная на двух человек.

Но король Франции Луи XVI запретил авторам проекта принимать личное участие в полете. И впервые в истории в свободный полет на воздушном шаре, построенном братьями Монгольфье, отправились химик Жан Франсуа Пилатр де Розье вместе со своим другом маркизом Франсуа д'Арландом.

Наполненный горячим воздухом шар поднялся из сада замка де ла Мюэт в западном пригороде Парижа 21 ноября 1783 года. Воздухоплаватели достигли высоты 915 метров и за 25 минут покрыли расстояние в 9 км, а затем благополучно приземлились в открытой местности вблизи дороги на Фонтенбло.

• Экипаж аэростата встречает Вас в районе полета – по взаимной договоренности;
• Бесплатный трансфер в район полетов (дла 2-х персон);
• Подготовка аэростата к полету, обязательный предполетный инструктаж;
• В корзине во время полета на воздушном шаре только Ваша компания и пилот;
• Полет с подъемом на высоту до 600 м и продолжительностью 1 час ( + - 15 мин);
• Обряд посвящения в воздухоплаватели с шампанским;
• Сертификат участника первого полета;
• Незабываемые впечатления от первого полета на воздушном шаре;
• Вся программа рассчитана на 3-4 часа.

Подарочный сертификат «Полет на воздушном шаре» прекрасное решение для любого праздника.
Надоело дарить любимым кофеварки и рубашки с носками? Подарите впечатления - полёт на воздушном шаре! Эмоции не ломаются, они остаются с вами на всю жизнь! Сертификат действует в течение 7 месяцев .

Безопасность и комфорт вашего полета гарантируют опытные пилоты воздушного шара - многократные победители воздухоплавательных состязаний,  участники крупнейших международных соревнований.

Что мы увидим во время полета ?
По Вашему запросу мы высылаем фото наших полетов.
В Латвии найболее красивый пейзаж наблюдается при полете в окрестностьях г.Елгава :

В России - Великие Луки : 


Фестиваль воздушных шаров в Валмиере

• Ir divu veidu gaisa baloni: karstā gaisa un ar gāzi pildītie baloni. Karstā gaisa baloni gaisā ceļas, uzsildot apvalkā esošo gaisu. Ar gāzi pildītie baloni ir pilnībā noslēgti un pildīti ar hēliju vai ūdeņradi. Latvijā izmanto tikai karstā gaisa balonus.
• Lidošanai izmanto propāna gāzi, kas balonos ir novietota grozā uz grīdas. Katrā no četriem grozā esošajiem baloniem ir līdz 80 litriem sašķidrinātā propāna, kas atrodas zem spiediena un caur pievadu plūst līdz deglim. Kad pilots atver ventili, propāns tiek izsmidzināts deglī un aizdegas. Liesmas paceļas 3-6 metru augstumā, izdodot "sēcošu” skaņu. Balona lidojuma laiks atkarīgs no degvielas daudzuma. Parasti ar četriem gāzes baloniem pietiek, lai lidotu pusotru līdz divas stundas, taču lidojuma ilgumu ietekmē arī gaisa temperatūra, groza smagums un laika apstākļi.
• Gaisa balona apvalks ir izgatavots no ļoti viegla un karstumizturīga neilona, kas nelaiž cauri gaisu un no iekšpuses ir nodrošināts pret plīšanu ar īpaši krustu šķērsu ieaustiem pavedieniem. Audums var izturēt līdz pat 140 grādu lielu karstumu.Grozs ir darināts ar rokām no rotangpalmas klūgām.
• Sporta lidojumiem paredzēto kartsā gaisa balonu tilpums ir 1840-3000 kubikmetri, to augstums var sasniegt sešstāvu nama augstumu.Latvijas klimatiskie apstākļi nosaka, ka pie mums aktīvā lidošanas sezona ir no maija sākuma līdz septembra beigām, jo, lai lidojums ar gaisa balonu notiktu, nedrīkst būt nokrišņi (lietus, sniegs), vēja ātrums nedrīkst pārsniegt 5-7 m/s, turklāt baloni lido tikai labas redzamības apstākļos. Piemērotākais laiks lidošanai ir dažas stundas pēc saullēkta, jo vējš tad ir visrāmākais un gaisa temperatūra visstabilākā – nav krasas atšķirības starp aukstajām un karstajām gaisa strāvām.Gaisa balons lido ar vēja ātrumu, un sacensībās piloti sacenšas nevis uz ātrumu, bet gan precizitāti. Dažādos augstumos vēja stiprums var būt mainīgs, tādēļ gaisa balona vadīšanas noslēpums ir sasniegt vai saglabāt to augstumu, kurā vējš pūš pilotam vēlamajā virzienā. Sacensībās baloni lido līdz pat 1-3 kilometru augstumam, taču, pārvadājot pasažierus, balons var lidot arī virs koku galotnēm.
• Lidojumi ar baloniem ir komandas darbs: gan balona piepūšana, gan sekojot gaisā lidojošajam pilotam, gan pēc tam iepakojot balonu.Pilotiem lidošanai nepieciešams sertifikāts – licence, kuru var iegūt gaisa balonu pilotu kursos. Pilota kandidātam jānokārto rakstisks eksāmens, jānolido noteikts stundu skaits, jāveic solo lidojums, jānokārto lidošanas tests un jāiziet medicīniskā pārbaude.

• Pirmās ziņas par gaisa balonu entuziastiem Latvijā ir atrodamas XVII gadsimta pēdējā ceturksnī, kad par lidošanu sāka interesēties Blankenfeldes muižas bijušo dzimtļaužu Ērmaņa un Līzes dēls, Jelgavas Pētera akadēmijas («Academia Petrina» (dibinātājs – Pēteris Bīrons) tagad- Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs) mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis. Ernesta Johana Bīnemaņa būvētajiem un gaisā laistajiem baloniem gan vēl nebija nekāda sakara ar cilvēka pacelšanos gaisā, toties viņš tos uzbūvēja tikai pāris gadus pēc brāļu Žozefa un Etjēna Mongolfjē izgudrotā un izmēģinātā aerostatiskā balona, kuru Akadēmijas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers Jelgavas avīzē "Mitauische Monatsschrift” nosauc par vienu no izcilākajiem mūsu gadsimta atklājumiem: "Izgudrojumu vēsturē pagājušā gada divdesmit pirmais novembris, kad cilvēks pirmo reiz uzdrošinājās doties līdz šim tik neizmērojamā gaisa okeānā, kā arī izgudrotāju un pirmo gaisa kuģotāju uzvārdi paliks neaizmirstami.” Tai pat rakstā cienījamais profesors izsakās, ka Bīnemanis apņemas uzbūvēt līdzīgu balonu, ja Mitavas sabiedrība savāks šim nolūkam pietiekami daudz ziedojumu, jo "lielie baloni vienmēr ir ļoti dārgas mašīnas”. Ticiet vai neticiet – saziedoja! Gan ne pārāk lielam, toties vairākiem.
• Ar sakarsētu gaisu pildītais brāļu Mongolfjē balons ar cilvēku lidgrozā gaisā pacēlās 1783. gada 21. novembrī. Franču fiziķa Žaka Šarla ar ūdeņradi piepildītais balons ar cilvēku, kas nolidoja 40 kilometrus, – 1. decembrī. Beitlera raksts bija nodrukāts 1784. gada janvārī, un Bīnemanis pirmo reizi publiski savu balonu demonstrēja 1785. gada 26. jūnijā. Balons bija pavisam maziņš – tā diametrs bija tikai pusmetrs (54,2 cm) un tas bija izgatavots no liellopu aklās zarnas apvalka, toties uz balona bija latīņu veltījums P. un D. – Kurzemes hercogam Pēterim un viņa sievai Dorotejai, kā arī ziņas, tieši kad tas ir palaists no Jelgavas. Vēlākie baloni jau bija lielāki, un laikraksts "Mitauische Zeitung” 1786. gada 26. jūnijā jau apraksta itin prāvu balonu ar diametru 5,20 m. Uz tā bijis hercoga vārds un brāļu Mongolfjē devīze "Sic izur ad astra” (Tāds ir ceļš uz zvaigznēm). Baloni pēc Šarla balona parauga tika pildīti ar ūdeņradi. Pēc šiem lidojumiem interese par gaisa baloniem noplaka uz veseliem divdesmit gadiem, līdz to atkal uzkurināja beļģu gaisa kuģotāja, fizikas profesora Gaspara Etjena Robertsona lidojums virs Rīgas.
• 1804. gada augustā Rīgā ierodas pazīstams beļģu gaiskuģotājs Gaspars Etjens Robertsons, kurš apceļo Krievijas lielākās pilsētas ar tam laikam retu atrakciju – lidojumu ar gaisa balonu. Sanktpēterburgā jau gadu iepriekš, 1903. gada 18. jūlijā franču lidotājs Anrē Žaks Garnerēns par 2000 rubļu lielu maksu bija pacēlis gaisā krievu ģenerāli Sergeju Ļvovu un trīs kilometru augstumā pārlidojis ar viņu Somu līci. Garnerēns bija ievadījis sarunas par zinātnisku lidojumu, kurā laikā tiktu ņemti gaisa paraugi un izdarīti mērījumi, bet Robertsons viņu apsteidza un devās tādā lidojumā ar krievu akadēmiķi Zaharovu. Un nu Robertsons ierodas Rīgā! Vispirms lido izmēģinājuma baloni, viens no tiem paceļ dzīvu gaili līdz Pētera baznīcas torņa gailim, pēc tam putns ar īpašu izpletni dzīvs un vesels nolaižas zemē. Brīnumi, ko tu neteiksi! Bet publika gaida, kad lidos Robertsons pats.
• Un šis brīdis ir klāt - pirmo cilvēka pilotēta gaisa balona lidojumu Latvijā 1804. gada 30. augustā, mierīgā vasaras vakarā, (pēc vecā kalendāra – 18. augustā) , startējot Citadeles laukumā veica beļģu izcelsmes franču gaisa kuģotājs Gaspārs Etjens Robertsons, paceļoties aptuveni 1,3 kilometru augstumā ar sarkanu balonu, kura diametrs bija deviņi metri. Pacēlies gaisā, balons nolidoja aptuveni 20 kilometru un nolaidās netālu no Ropažiem pie Krievupes , meža ielokā pie Jaunrotkaļu mājām, kur netālu ļaudis pļauj sienu. Tiem nu gan brīnums un, nav ko slēpt, arī izbīlis! Kad tas pāriet, siena pļāvēji palīdz Robertsonam saritināt tukšo balonu un sagādā zirgu, ar ko visu „to uzparikti” nogādāt Rīgā. Iepriekš balons aptuveni mēnesi bija izstādīts Rīgas Doma krustejā, tā pacelšanās izdevumiem tika vākti Rīgas iedzīvotāju ziedojumi. 1829. gadā Rīgas avīzes ziņo par 16. oktobrī gaidāmo Robertsona dēla pacelšanos gaisa balonā no Ķeizardārza, kas nenotika. Arī 1865. gadā Liepājā izsludinātais gaisa balona demonstrējums Alkšņa parkā nenotika pārāk lielā vēja dēļ.
• Latvijas gaisa kuģošanas vēsturē zīmīgs ir 1869. gads, kad pasaulē pirmā dirižabļa konstruktors vācu grāfs Ferdinands Cepelīns apprec Vecgulbenes muižas īpašnieka meitu Izabellu fon Volfu. Pūra muižas Vecgulbeni un Stāmerieni Cepelīns ieķīlā bankā, lai dabūtu kredītu pirmā dirižabļa būvniecībai. 1889. gadā Rīgā ierodas amerikāņu gaisa kuģotājs Šarls Lerū, prezidenta Ābrama Linkolna māsasdēls. 1889.gada 24. augustā Šarls Lerū paceļas ar gaisa balonu virs Vērmaņdārza un pēc 16 minūtēm ar „krītamo širmi” nolec no 9000 pēdu (3 km) augstuma pie Kuzņecova fabrikas. 2. septembrī bija izsludināts lidojums virs Rīgas, kas nav noticis. 1899. gadā parādās pirmie latviešu uzvārdi – Ernests un Margarita Vītoli, kuri ar pašbūvētu balonu lidoja virs Rīgas. Vēlāk Ernests Vītols ar pārveidotu vārdu Ernesto Vitollo tiek pieminēts Krievijas un Eiropas presē. Viesizrāžu laikā Odesā Vītols paņēmis balona grozā vēlāk slaveno lidotāju Sergeju Utočkinu, kurš Rīgā demonstrēja lidojumu ar aeroplānu no hipodroma līdz Jūrmalai un atpakaļ.
• Par nākamo mēģinājumu lidot ar gaisa balonu Latvijā var uzskatīt Kārļa Skaubītes (1889–1929) lidojumus Jēkabpilī. Materiālu palīdzību Skaubītim sniedza Krustpils tirgotājs Līvens, sagādājot nepieciešamo zīda audumu, no kura K.Skaubītis pats šuva gaisa balonu. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā dzimtajā pilsētā 1911.gadā. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. K.Skaubītis rīkoja zaļuma svētkus, kā toreiz teica, ar gaisā braukšanu. Viņš lidoja pāri Daugavai no Jēkabpils uz Krustpils pusi un nolaidās tieši uz ugunsdzēsēju depo jumta. K.Skaubītis ar savu klātbūtni bieži pagodināja zaļumballes un pirms katra lidojuma ilgi turēja balonu virs ugunskura, lai to piepūstā veidā varētu kārtīgi demonstrēt arī tuvumā. Šis dēkainis nav izmantojis lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Ar kreiso roku viņš esot pieturējies pie virves, bet ar labo mājis sveicienu skatītājiem, kuri parasti bija sapulcējušies simtiem un pat tūkstošiem.
• Par pirmo profesionālo Latviešu izcelsmes gaisa balona pilotu ir uzskatāms Kurzemes guberņā dzimušais Kristaps Zīle, kurš 1935. gadā Krievijā pacēlās ar gaisa balonu 16 200 m augstumā (starts plkst. 5.25 Kuncevā, netālu no Maskavas, nosēšanās netālu no Tulas , Trufanovo ciematā) viņa balonu lidojumu bilance bija 300 stundas. Pirms šī lidojuma Zīle ir veicis vēl divus treniņlidojumus atklāta tipa gondolā – 1935.gada 16.jūnijā pacelšanās augstums bija 8500 m, bet 19.jūnijā 10500 m. Šī latviešu pilota profesionalitāte ir novērtēta ar tā laika augstāko Valsts apbalvojumu – Ļeņina ordeni. Tālāk nāk citi laiki un citi lidaparāti, līdz kopā ar Latvijas neatkarības atgūšanu rodas interese par lidošanu ar gaisa balonu kā ekskluzīvu sporta un atpūtas veidu.